harmonija.1w.lv

 Latviski По русский In English


Kur gan mēs ejam?


Komentārs:

Janīna* - 2011-11-09 03:45
Pati esmu jau vairāk kā 10 gadus viena.Slava,Dievam, bērni ir izauguši normāli, jo vienīgais, ko varēju darīt bija lūgt Dievu par saviem bērniem, jo bija jāstrādā, lai vismaz kaut kā savilktu galus. No vienas puses bērni nav izlepuši un prot novērtēt to, kas ir un nav augstu prasību. Meitai jau 27, viņa arī jau 3. gadu iet Mīlestības ceļu, stāsta savu pieredzi vienaudžiem un stāsta par Dievu. Viņa man arī stāstīja, ka savā laikā bija kompānijās, kur lieto alkoholu, uzpīpēja zālīti, bet atteicās un netika atstumta no kompānijas, viņa tikai tagad sapratusi, ka es ar savām lūgšanām esmu glābusi. Bija tādi brīži, kad viņa aizgāja uz tusiņu, neklausot mani, tad metos ceļos un atdevu Dieva rokās...
Esmu domājusi, ko varētu darīt ģimenes labā un bērnu labā. Viens uz ko varu aicināt mainīties pašām, neatbalstīt un neveidot jaunas attiecības ar vīriešiem, kam ir ģimenes vai bērni.. Bet esam šeit, lai iemācītos veidot attiecības viens ar otru, un ģimene ir vislabākā vieta, kur to izdarīt.
Bet tautu nodzirdina, lai vieglāk var manipulēt.



Rakstīt šīs pārdomas mani pamudināja  pēdējā laika notikumi, kaut apzinos, tā saknes ir meklējamas agrāk un ir dziļākas, nekā pirmajā mirklī šķiet. 
Mūsu sabiedrības it kā iecietīgā attieksme pret ģimeni, kas veidojas, sairst, atkal veidojas un sairst, cilvēki meklē savas otrās pusītes. Dzīvo kā māk, kā izdodas, veido jaunas attiecības, jo iespējas iepazīties, satikties ir visur, nav pat no mājas jāiziet.

Virtuālā pasaule ar savām iespējām, taisi profilus iepazīšanās portālos, draugos.lv vai kur citur. Neatliek laika un vēlēšanās iedziļināties, jo viss notiek strauji.

Iepazīšanās, randiņi, attiecības un vilšanās. Aplis pēc apļa straujā ritmā, par ko nopietnu un stabili paliekošu nevar runāt, jo vērtības, uz kurām balstītas nopietnas attiecības, ar sapratni, cieņu, draudzību nevar izveidoties, cilvēkam vienam otru labi neiepazīstot.

No masu medijiem atbalstoša iecietība, jo visi esam lieli un pieauguši.

Tā ir, bet viens apstāklis mani uztrauc.

No šadām attiecībām rodas bērni, kuri patiesībā ir atstāti savā ziņā, un kamēr lielie cilvēki meklē un kārto savas dzīves, dzīvo kā dzīvu vecāku bāreņi.

Vieni pie viena vecāka, otri pie otra, bet citi – arī pie saviem vecāku vecākiem, tā teikt, lai netraucētu meklēt laimi un to vienīgo, lai netraucētu sakārtot pieaugušajiem savas dzīves. Bērniem, kuriem ir vajadzīga mīlestība un abu vecāku gādība, kas neaprobežojas ar naudas pārskaitījumu uzturlīdzekļiem. Bērniem, kuriem ir vajadzīga dzīves pieredze redzēt, ka viņam ir mīloši ABI vecāki blakus, mīlestību un gādību, cieņu vecāku starpā, lai zēnam augot ir  pozitīvs piemērs blakus redzēt, kā jāizturas vīrietim pret sievieti, meitenēm - ka māte ir šīs ģimenes mīlestības vainags, kas rūpējas par dvēselisku siltumu ģimenē. Praktiski - tāds piemērs, pēc kura bērns izaugot spēj uzkrāt sevī mīlestību un stabilas garīgas vērtības un veidojot savas attiecības un ģimenes modeli nākotnē, vadītos pēc bērnībā iegūtās pieredzes.

Izvirzot kā paraugu savus vecākus. Un nenomaldītos, kad sastaptos ar grūtībām savā dzīvē. 


Tomēr sabiedrība, kurā mēs dzīvojam pašlaik, ir tik aizņemta ar sevi, ka bērni ir kā gūstekņi, kā ‘bez vainas vainīgie’ mūsu nenokārtotās dzīves labirintos. Tas, ko viņi redz ir pilnīgi pretējs tam, kam būtu jābūt.

Vecāki kārto katrs savas attiecības, tēvs bieži vien atrod un nodibina jaunu ģimeni ( notiek arī otrādi).

Valsts, sabiedrība šādā situācijā izliekas neredzam, ka jaunajai māmiņai bieži vien trūkst pat eksistences līdzekļu, jo uzturēt ģimeni, pat nepilnu, vienam ir grūti, nauda tiek prasīta gan par apģērbu, par dzīvokli, par bērnudarzu, par medicīnu, par skolu, kur tik pagriezies - visur rēķini. Lai tos nosegtu, māte ir spiesta iet vairākos darbos, nozogot šo vērtīgo laiku, kad varētu būt kopā ar savu bērnu. Izvēle smaga un nevienu šajā brīdī vainot nevar, māte ir tā, kas par savu bērnu ar nagiem un zobiem kā kaķene cīnīsies, pagurs, bet nepametīs. Pa vidu vēl paspējot mācīties, jo apzinās, ka tā ir iespēja palielināt savas iespējas šajā konkurences sabiedrībā.  Bet pagurst un viss, kas kādreiz sagādāja prieku, liekas aizvien pelēkāks un tālāks. Nogurst jau visi un nav normāli prasīt no sievietes, lai viņa smaida, kad nostrādātas 11 stundas.

Kad atnāk mājās, kur gaida ‘’otrais darbs” – apdarīt mājas darbus, pārbaudīt kā veicas bērnam un vēl 100 un vairāk neatliekamu pienākumu.

Un domāt, ka ir grūti tā dzīvot, vēl cerot satikt  to palīdzīgo roku un plecu, uz kura atbalstīties. Un piedodiet, viņa jau nav tik veca, viņai savā dzīvē arī vēl gribas ko vairāk par to mājas dzīvi, gribas būt mīlētai un lutinātai. Bet lielākā daļa Latvijas vīriešu ir tik  no dzīves paguruši, ka gluži otrādi –meklē atbalstu un mierinājumu pie sievietēm.

Citi kā tauriņi lido no zieda uz ziedu, meklējot, kur saldāks nektārs. Doma par kopīgām attiecībam bieži vien aprobežojas ar miesiskām iekārēm, par kopīgu ģimenes dzīvi pat nedomājot. Ilgstošas šīs atiecības nav, tādēļ daudzas sievietes, arī vīrieši ir vīlušies un meklē jaunas attiecības un partnerus.

Uztrauc sabiedrības divkosība, pieņemot normas un likumus, zinot, ka tās ne no vienas puses netiks pildītas.. Mūsu sabiedrība ir slima, jo liela daļa no mums uzskata, ka pārkāpt likumu neskaitās amorāli, atbildība par to netiek pieprasīta.

Vispirms cieš tās neaizsargātākā daļa – bērni, kas sasniedz 13 -16 gadus . Viņi redz šo divkosību, ka it kā likums aizliedz, bet ja ļoti gibas, pārkāpt var.

Sodu par šo pārkāpumu tik un tā saņems vecāki, ne viņi paši. No likuma puses aizsargāti. Tas ir izziņas process, vecāku mājās panniņas, katliņi izzināti, bet pieaugušo pasaule ar saviem vilinājumiem un iespējām interesē. Un nekādas atbildības.

Alhohola, tabakas un citu apreibinošo vielu iespaidā bērnos rodas neadekvāta rīcība, savdabīgs pasaules redzējums, kurā ir zuduši mērķi, motivācija savai dzīvei un trūkst savas rīcības analīzes.

 

Alhohola un tabakas likums ir radīts, lai bērnus pasargātu no to iegādes un lietošanas, bet regulāri šīs normas tiek pārkāptas, mums klusējot un paciešot, pats esmu bijis tam liecinieks, kad man pazīstama pārdevēja pārdeva nepilngadīgajam cigaretes, kaut skaidri bija redzams, ka nepilngadīgā bērna gadi to neatļauj, bet mīļā miera labad ( jo kuram gan gribas ar paziņām kašķēties) es neteicu neko.

Tas pats notiek ar alhoholu, kuru jaunieši var nopirkt jebkurā vietā bez problēmām.

Savā dzīvē arī neapdomīgi vienu reizi esmu nopircis savam nepilgadīgajam bērnam un draugiem vienu vīna pudeli, kas toreiz šķita nevainīgi, bet tagad, redzot, cik ļoti alhohols ieņēmis lielu vietu jauniešu dzīvē, jūtu sirdsapziņas parmetumus.

Bērnam 15-16 gados viesnīca vai viesu nams neprasa dokumentus, kad grib pa nakti pārnakšņot, nereģistrējot klientu – vienīgais, ko uzprasa – samaksu par servisu.

No vienas puses –sabiedrība  un kārtības iestādes prasa no vecākiem atbildību par bērniem, soda vecākus, ja tiek uz ielas kas parkāpts - pīpēts, dzerts sabiedriskā vietā vai atrodoties pēc 22:00 uz ielas bez vecākiem, bet pa lielam tas izskata pēc , viss ir bizness – visi ir ieinteresēti alhohola un tabakas apritē, tirgus darbojas un kas par to, kāda daļa, kas to pērk, visi ir ieinteresēti peļņas gūšanā.

Pielikumā –  
https://www.tvnet.lv/zinas/latvija/398357-skolotaja_liek_vecakiem_bernus_nodrosinat_ar_prezervativiem 
Komentāri (6)  |  2011-11-06 03:07  |  Skatīts: 12947x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Edita* - 2011-11-08 16:47
..no dzīves jau pagurst, ne tikai stiprais dzimums, kas gan notiktu, ja pagrūto dzīvi velkot, pēkšņi problēmas sāktu slīcināt bāros visas dāmas un kundzes, masveidā, ne par ko nedomājot...

blondīne* - 2011-11-08 17:33
Jā tieši tā: viss sākas no ģimenes, ja bērns sociālajā tīklā izsaka necenzētus komentārus, hmmm, tur nu gan lielais mīnuss audzināšanai, un tur nav nekāda sakara ar neko citu, kā vienīgi AUDZINĀŠANU ĢIMENĒ.

valda* - 2011-11-08 18:34
Tā ir milzīga ķēde,kuras posmi ir jāsarav un jākārto no jauna,bet tas nav viegli,jo mums pašiem jāmainās,lai to saprastu un izdarītu,bet pa drusciņai jau notiek un kārtojas tikai pašiem jāgrib mainīties un tas ir grūtākais posms!

valda* - 2011-11-08 18:34
Tā ir milzīga ķēde,kuras posmi ir jāsarav un jākārto no jauna,bet tas nav viegli,jo mums pašiem jāmainās,lai to saprastu un izdarītu,bet pa drusciņai jau notiek un kārtojas tikai pašiem jāgrib mainīties un tas ir grūtākais posms!

Irīna Pumpure - 2011-11-08 20:25
Arī tad,ja bērni jūsu ģimenē auguši un skoloti mīlestībā,rezultātā,ne vienmēr savā dzīvē spēj būt laimīgi...'Pagale nedeg viena" -vēsta sens teiciens...Dzīvi ģimenē veido divi,katrs ar savu audzināšanas bagāžu,ja saskan,labi,ja nē...Piekrītu tam,ka pārāk ātri metam plinti krūmos,ka pie pirmajām grūtībām pagriežam problēmām muguru un ,aizbildinoties,ka mīlestība dzisusi,un dzīvot pienākumam nav pareizi,aizejam...pie nākošajām problēmām...Kur rast risinājumu?Droši vien,ka ar runāšanu ir par maz...,bet klusēt arī nedrīkst...nedrīkst ...bērnu dēļ...

Janīna* - 2011-11-09 03:45
Pati esmu jau vairāk kā 10 gadus viena.Slava,Dievam, bērni ir izauguši normāli, jo vienīgais, ko varēju darīt bija lūgt Dievu par saviem bērniem, jo bija jāstrādā, lai vismaz kaut kā savilktu galus. No vienas puses bērni nav izlepuši un prot novērtēt to, kas ir un nav augstu prasību. Meitai jau 27, viņa arī jau 3. gadu iet Mīlestības ceļu, stāsta savu pieredzi vienaudžiem un stāsta par Dievu. Viņa man arī stāstīja, ka savā laikā bija kompānijās, kur lieto alkoholu, uzpīpēja zālīti, bet atteicās un netika atstumta no kompānijas, viņa tikai tagad sapratusi, ka es ar savām lūgšanām esmu glābusi. Bija tādi brīži, kad viņa aizgāja uz tusiņu, neklausot mani, tad metos ceļos un atdevu Dieva rokās...
Esmu domājusi, ko varētu darīt ģimenes labā un bērnu labā. Viens uz ko varu aicināt mainīties pašām, neatbalstīt un neveidot jaunas attiecības ar vīriešiem, kam ir ģimenes vai bērni.. Bet esam šeit, lai iemācītos veidot attiecības viens ar otru, un ģimene ir vislabākā vieta, kur to izdarīt.
Bet tautu nodzirdina, lai vieglāk var manipulēt.


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ