Rakstīt šīs pārdomas mani pamudināja pēdējā laika notikumi, kaut apzinos, tā saknes ir meklējamas agrāk un ir dziļākas, nekā pirmajā mirklī šķiet.
Mūsu sabiedrības it kā iecietīgā attieksme pret ģimeni, kas veidojas, sairst, atkal veidojas un sairst, cilvēki meklē savas otrās pusītes. Dzīvo kā māk, kā izdodas, veido jaunas attiecības, jo iespējas iepazīties, satikties ir visur, nav pat no mājas jāiziet.
Virtuālā pasaule ar savām iespējām, taisi profilus iepazīšanās portālos, draugos.lv vai kur citur. Neatliek laika un vēlēšanās iedziļināties, jo viss notiek strauji.
Iepazīšanās, randiņi, attiecības un vilšanās. Aplis pēc apļa straujā ritmā, par ko nopietnu un stabili paliekošu nevar runāt, jo vērtības, uz kurām balstītas nopietnas attiecības, ar sapratni, cieņu, draudzību nevar izveidoties, cilvēkam vienam otru labi neiepazīstot.
No masu medijiem atbalstoša iecietība, jo visi esam lieli un pieauguši.
Tā ir, bet viens apstāklis mani uztrauc.
No šadām attiecībām rodas bērni, kuri patiesībā ir atstāti savā ziņā, un kamēr lielie cilvēki meklē un kārto savas dzīves, dzīvo kā dzīvu vecāku bāreņi.
Vieni pie viena vecāka, otri pie otra, bet citi – arī pie saviem vecāku vecākiem, tā teikt, lai netraucētu meklēt laimi un to vienīgo, lai netraucētu sakārtot pieaugušajiem savas dzīves. Bērniem, kuriem ir vajadzīga mīlestība un abu vecāku gādība, kas neaprobežojas ar naudas pārskaitījumu uzturlīdzekļiem. Bērniem, kuriem ir vajadzīga dzīves pieredze redzēt, ka viņam ir mīloši ABI vecāki blakus, mīlestību un gādību, cieņu vecāku starpā, lai zēnam augot ir pozitīvs piemērs blakus redzēt, kā jāizturas vīrietim pret sievieti, meitenēm - ka māte ir šīs ģimenes mīlestības vainags, kas rūpējas par dvēselisku siltumu ģimenē. Praktiski - tāds piemērs, pēc kura bērns izaugot spēj uzkrāt sevī mīlestību un stabilas garīgas vērtības un veidojot savas attiecības un ģimenes modeli nākotnē, vadītos pēc bērnībā iegūtās pieredzes.
Izvirzot kā paraugu savus vecākus. Un nenomaldītos, kad sastaptos ar grūtībām savā dzīvē.
Tomēr sabiedrība, kurā mēs dzīvojam pašlaik, ir tik aizņemta ar sevi, ka bērni ir kā gūstekņi, kā ‘bez vainas vainīgie’ mūsu nenokārtotās dzīves labirintos. Tas, ko viņi redz ir pilnīgi pretējs tam, kam būtu jābūt.
Vecāki kārto katrs savas attiecības, tēvs bieži vien atrod un nodibina jaunu ģimeni ( notiek arī otrādi).
Valsts, sabiedrība šādā situācijā izliekas neredzam, ka jaunajai māmiņai bieži vien trūkst pat eksistences līdzekļu, jo uzturēt ģimeni, pat nepilnu, vienam ir grūti, nauda tiek prasīta gan par apģērbu, par dzīvokli, par bērnudarzu, par medicīnu, par skolu, kur tik pagriezies - visur rēķini. Lai tos nosegtu, māte ir spiesta iet vairākos darbos, nozogot šo vērtīgo laiku, kad varētu būt kopā ar savu bērnu. Izvēle smaga un nevienu šajā brīdī vainot nevar, māte ir tā, kas par savu bērnu ar nagiem un zobiem kā kaķene cīnīsies, pagurs, bet nepametīs. Pa vidu vēl paspējot mācīties, jo apzinās, ka tā ir iespēja palielināt savas iespējas šajā konkurences sabiedrībā. Bet pagurst un viss, kas kādreiz sagādāja prieku, liekas aizvien pelēkāks un tālāks. Nogurst jau visi un nav normāli prasīt no sievietes, lai viņa smaida, kad nostrādātas 11 stundas.
Kad atnāk mājās, kur gaida ‘’otrais darbs” – apdarīt mājas darbus, pārbaudīt kā veicas bērnam un vēl 100 un vairāk neatliekamu pienākumu.
Un domāt, ka ir grūti tā dzīvot, vēl cerot satikt to palīdzīgo roku un plecu, uz kura atbalstīties. Un piedodiet, viņa jau nav tik veca, viņai savā dzīvē arī vēl gribas ko vairāk par to mājas dzīvi, gribas būt mīlētai un lutinātai. Bet lielākā daļa Latvijas vīriešu ir tik no dzīves paguruši, ka gluži otrādi –meklē atbalstu un mierinājumu pie sievietēm.
Citi kā tauriņi lido no zieda uz ziedu, meklējot, kur saldāks nektārs. Doma par kopīgām attiecībam bieži vien aprobežojas ar miesiskām iekārēm, par kopīgu ģimenes dzīvi pat nedomājot. Ilgstošas šīs atiecības nav, tādēļ daudzas sievietes, arī vīrieši ir vīlušies un meklē jaunas attiecības un partnerus.
Uztrauc sabiedrības divkosība, pieņemot normas un likumus, zinot, ka tās ne no vienas puses netiks pildītas.. Mūsu sabiedrība ir slima, jo liela daļa no mums uzskata, ka pārkāpt likumu neskaitās amorāli, atbildība par to netiek pieprasīta.
Vispirms cieš tās neaizsargātākā daļa – bērni, kas sasniedz 13 -16 gadus . Viņi redz šo divkosību, ka it kā likums aizliedz, bet ja ļoti gibas, pārkāpt var.
Sodu par šo pārkāpumu tik un tā saņems vecāki, ne viņi paši. No likuma puses aizsargāti. Tas ir izziņas process, vecāku mājās panniņas, katliņi izzināti, bet pieaugušo pasaule ar saviem vilinājumiem un iespējām interesē. Un nekādas atbildības.
Alhohola, tabakas un citu apreibinošo vielu iespaidā bērnos rodas neadekvāta rīcība, savdabīgs pasaules redzējums, kurā ir zuduši mērķi, motivācija savai dzīvei un trūkst savas rīcības analīzes.
Alhohola un tabakas likums ir radīts, lai bērnus pasargātu no to iegādes un lietošanas, bet regulāri šīs normas tiek pārkāptas, mums klusējot un paciešot, pats esmu bijis tam liecinieks, kad man pazīstama pārdevēja pārdeva nepilngadīgajam cigaretes, kaut skaidri bija redzams, ka nepilngadīgā bērna gadi to neatļauj, bet mīļā miera labad ( jo kuram gan gribas ar paziņām kašķēties) es neteicu neko.
Tas pats notiek ar alhoholu, kuru jaunieši var nopirkt jebkurā vietā bez problēmām.
Savā dzīvē arī neapdomīgi vienu reizi esmu nopircis savam nepilgadīgajam bērnam un draugiem vienu vīna pudeli, kas toreiz šķita nevainīgi, bet tagad, redzot, cik ļoti alhohols ieņēmis lielu vietu jauniešu dzīvē, jūtu sirdsapziņas parmetumus.
Bērnam 15-16 gados viesnīca vai viesu nams neprasa dokumentus, kad grib pa nakti pārnakšņot, nereģistrējot klientu – vienīgais, ko uzprasa – samaksu par servisu.
No vienas puses –sabiedrība un kārtības iestādes prasa no vecākiem atbildību par bērniem, soda vecākus, ja tiek uz ielas kas parkāpts - pīpēts, dzerts sabiedriskā vietā vai atrodoties pēc 22:00 uz ielas bez vecākiem, bet pa lielam tas izskata pēc , viss ir bizness – visi ir ieinteresēti alhohola un tabakas apritē, tirgus darbojas un kas par to, kāda daļa, kas to pērk, visi ir ieinteresēti peļņas gūšanā.
Pielikumā – https://www.tvnet.lv/zinas/latvija/398357-skolotaja_liek_vecakiem_bernus_nodrosinat_ar_prezervativiem