Par mums
Visdrīzāk netiksimies vairs
Sirds nespēj nest tik smagu nastu
Uz sēkļa skrējis, nesasniedzot krastu
Guļ dzelmē sapņu brigantīnas vraks
Vēl ilgi nemierā būs jūra
Un pāri spīdēs zvaigžņots debess jums
Kad baltos ziedos kāpās ziedēs ieva
Tās zaros pārīts lakstīgalu skums
Par mums
Par mums, kas nemācēja mīlestību sargāt
Ka to pret neticības klintīm ļāvām triekt
Un ko gan tagad palīdz vārdi – piedod, piedod
Ja straumes dzīves sapņus projām aizskalo |
