Harmonija
Komentārs:
hanake* -
2011-11-10 04:59
...arī es neesmu pamanījusi tos, kas vēlējušies lolot mani, varbūt tādēļ, ka ir bailes būt lolotai, un tad pieķeramies tiem, kas sāpina. Es nezinu no kurienes šīs bailes, varbūt būt lolotai ir liela atbildība? Varbūt tie ir maldi, ka attīstība notiek caur ciešanām, tā notiek arī caur izlološanu.
Vienīgais, kā dēl vērts dzīvot – harmonija sevī un ap sevi.. nenodarot otram pāri..
Kad nākam pasaulē, ir tikai viens mums pamatuzdevums.. Būt laimīgiem..katram tas ir savs ceļš, pa kuru iet.. bet vienmēr viss atgriežas pie jautājuma, ko uzdodam - vai esmu laimīgs..?
Kā lietus - pret sauli, neprasot, kāpēc..
Mīlestībai, kas tavā sirdī rodas.. cits ir tikai tāds māns..mirāža..šķietama pseidomīlestība.. un ja tā rodas, tā īstā..tā neprasa – gaidi, negaidi..
kā uguns liesma apņem.. un tad – biļete uz vienu galu.. ja sāc šaubīties..kā kapu rakt vēl nedzimušam..
Vai zini, kas patiešām vērtīgs ir dzīvē..? .. sajust harmoniju, neiet pret kalnu, ko apziņa uzcēlusi.. ne vienmēr viegli, vēl jo mazāk - izdevīgi (īstermiņā)..
tikai ar laiku saproti - viss ir pareizi, vieglākais ceļš ne vienmēr ir labākais..
Mīlestība ir visa sākums. Mīlestība, lai nestaigātu drūms un sabozies, bet katru dienu sāktu ar smaidu un meklētu gaišas krāsas citos cilvēkos, kas apkārt, lai neieslīgtu pelēcīguma bezvaibstu ikdienā… Lai meklētu ceļu uz sevi, kas atvērtu vēl neapzināto… par Laiku..es domāju, zinu.. neko nevar pievirzīt tuvāk., tas pats nāk ..kad īstais laiks.. jā, ar domām mēs varam izvēlēties dzīves kvalitāti, pietuvināt veiksmi, pat satikt tos cilvēkus, kurus gribam redzēt.. un tas, ka otru cilvēku vispār drīkst(!) uztvert kā brīvu, neatkarīgu cilvēku..kā dāvanu Laikā un kura brīvību mīli kā savējo..
citas mīlestība veida nav, tikai tāds, ja tiešām ir ..un vēlme dot, neko neprasot, bet sagaidot..
jā.. , par brīvību.. es ar to saskaros katru dienu - cilvēki, kas sūdzas par savas dzīves kvalitāti, par to, kas ir viņu dzīvē(?) vainīgs.. kad viņiem piedāvāju - pietiks citus vainot, sāc pats ko darīt, šeit ir iespējas un tik un tik ilgā laikā sasniegsi to un to.. parastā atbilde - es nevaru, jo man ir.. vai man nav iespēju.. " - paņem palagu, ietinies un dodies uz kapsētu, roc kapu..jo arī taviem bērniem nebūs iespēju -tu tās viņiem būsi liedzis , viņiem nebūs naudas, par ko Tev sarīkot bēres.. nežēlīgi, bet tā arī ir patiesība.. protams, es reti tā saku, bet kad cilvēks vaino visu pasauli, savā labā pat pirkstiņu nepakustinot..
nemāku pateikt kā, es tikai zinu - dzīvē īstam cilvēkam kādreiz iznāk paiet garām, nezinot to.. un tad, kad esi saticis draugu, kurš saprot Tevi - tad ir nedaudz bailes.. arī sajūta - brinumi notiek un -zieds atveras un zied īsu mirkli, bet lai zieds to spētu - varbūt jāgaida viss mūžs |
